Starpība ir atņemšana ar mērvienību
Diennakts mērījumi. Starpība starp augstāko un zemāko ir 3 − (−12) = 15 grādi.
- Izmaiņa ir jaunā vērtība mīnus vecā.
- Ja izmaiņa ir negatīva, lielums samazinājās.
- Atbildi vienmēr pieraksta ar mērvienību.
Jaunā mīnus vecā
Lieluma izmaiņu aprēķina, no jaunās vērtības atņemot veco; rezultāta zīme pasaka, vai lielums auga vai sarūka.
- Pieraksti abas vērtības ar zīmēm un mērvienībām.
- No jaunās atņem veco.
- Pārraksti atņemšanu par saskaitīšanu, ja vajag.
- Nosaki zīmi un aprēķini moduli.
- Pieraksti atbildi ar mērvienību un ar vārdiem.
Ja jautā «par cik grādiem aukstāks», atbildē ir modulis, nevis negatīvs skaitlis: «par 8 grādiem aukstāks», nevis «par −8 grādiem aukstāks».
Aprēķini izmaiņu
Naktī bija −12 °C, dienā 3 °C. Par cik grādiem mainījās temperatūra?
Jaunā vērtība: 3; vecā: −12
Abas ar zīmēm.
3 − (−12)
Jaunā mīnus vecā.
= 3 + 12 = 15
Atņemt negatīvu nozīmē pieskaitīt.
Temperatūra paaugstinājās par 15 grādiem
Atbilde ar vārdiem.
Atbilde: paaugstinājās par 15 °C
Aprēķini izmaiņas
Izmēri temperatūras izmaiņu
Vajadzēs: termometrs vai laika ziņu lietotne
- Pieraksti temperatūru no rīta, pusdienlaikā un vakarā.
- Aprēķini izmaiņu starp katriem diviem mērījumiem.
- Pieraksti, kura izmaiņa bija vislielākā.
- Aprēķini starpību starp dienas augstāko un zemāko.
Dienas svārstība ir starpība starp augstāko un zemāko mērījumu - un tā parasti ir lielāka, nekā liekas.
Auga vai sarūka?
Ko rāda diennakts mērījumi?
Planēta un klimats
Meteoroloģijā diennakts svārstība ir viens no galvenajiem rādītājiem - un tā ir vienkārša starpība.
Viena atņemšana apraksta visu diennakti.
Tagad es protu
- Aprēķinu lieluma izmaiņu kā jaunās un vecās vērtības starpību.
- Nosaku pēc zīmes, vai lielums auga vai sarūka.
- Pierakstu atbildi ar mērvienību un ar vārdiem.
- Aprēķinu svārstību starp augstāko un zemāko vērtību.
Pamēģini mājās
- Pieraksti trīs šodienas temperatūras un aprēķini visas izmaiņas.
- Atrodi dienas svārstību.
- Pieraksti, kura izmaiņa bija visstraujākā.