← 2. klase 2.2. 2. klase · 13. stunda

Mērinstrumenti un mērvienības

Kāpēc iznāk dažādi skaitļi?

Šodien noskaidrosim, kāpēc, mērot ar mazāku vienību, sanāk lielāks skaitlis, un salīdzināsim m, dm un cm.

Skolotājam

Sasniedzamais rezultāts. Skaidro, ka, jo mazāka mērvienība, jo vairāk reižu tā ietilpst lielumā; salīdzina mērījumus dažādās vienībās.

Temats. 2.2. Kā nosaka dažādus garumus?

Mikrotemats. Mērinstrumenti un mērvienības

Provizoriskais datums. 17.09.2026

Galds ir 3 plaukstas vai 12 dzēšgumijas garš. Kurš mērīja pareizi?

Tas pats galds - 3 plaukstas.

  • Abi mērīja pareizi!
  • Dzēšgumija ir mazāka, tāpēc tā ietilpst vairāk reižu.

Mazāka vienība - lielāks skaitlis

Jo mazāka mērvienība, jo vairāk reižu tā ietilpst garumā.

  1. 1 m = 10 dm - decimetrs ir desmit reizes mazāks par metru.
  2. 1 dm = 10 cm.
  3. 1 m = 100 cm.
  4. 1 cm = 10 mm.

Tāpēc, salīdzinot garumus, vispirms jāpārliecinās, ka tie doti vienā mērvienībā.

Tas pats metrs

Josla ir tikpat gara - mainās tikai vienība.

Pārveido

Kurš garāks?

Vai skapis ienāks pa durvīm?

Māja un remonts

Pārceļoties mēbeles mēra dažādās vienībās.

Salīdzināt drīkst tikai vienā mērvienībā.

Tagad es protu

  • Zinu, ka mazāka vienība ietilpst vairāk reižu.
  • Pārvēršu: 1 m = 10 dm = 100 cm, 1 dm = 10 cm.
  • Salīdzinu garumus vienā mērvienībā.

Pamēģini mājās

  • Izmēri galdu ar plaukstām, pēc tam ar karotēm.
  • Kurš skaitlis sanāca lielāks? Kāpēc?
  • Izmēri to pašu galdu centimetros.