FIZIKA I · 11. KLASE

14. temats. Atoms un Visums

14.7. stunda

Saules sistēma un novērojumi

Ko varam novērot un ko secinām netieši?

Saules sistēmas uzbūve · Tiešs novērojums · Secinājums no modeļa

FIZIKA I · 11. KLASE · 14. TEMATS: ATOMS UN VISUMS

Stundas mērķis un sasniedzamais rezultāts

MĒRĶIS

Orientēties Saules sistēmā un atšķirt tiešu novērojumu no mērījuma un no modeļa izrietoša secinājuma.

Stundas beigās es protu:

1

nosaukt Saules sistēmas objektus;

2

salīdzināt planētu grupas;

3

atšķirt novērojumu no secinājuma;

4

izmantot 4. temata sakarības astronomijā.

ATKĀRTOJUMS

4. tematā aprēķinājām pavadoņu orbītas un Keplera likumus. Šodien tos pašus likumus lietosim visai Saules sistēmai.

14.7. Saules sistēma un novērojumi

FIZIKA I · 11. KLASE · 14. TEMATS: ATOMS UN VISUMS

Saules sistēmas uzbūve

Grupa

Piemēri

Raksturīgais

Iekšējās planētas

Merkurs, Venera, Zeme, Marss

Akmens, mazas, tuvu

Asteroīdu josla

Ceresa un mazie ķermeņi

Starp Marsu un Jupiteru

Ārējās planētas

Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns

Gāzu milži, tālu

Mazie ķermeņi

Komētas, meteoroīdi

Ledus un ieži

MĒROGS, KO GRŪTI IEDOMĀTIES

Attālumu no Zemes līdz Saulei (1,5·10¹¹ m) sauc par astronomisko vienību; gaisma to veic 8 minūtēs.

Līdz Neptūnam gaisma iet apmēram 4 stundas, bet līdz tuvākajai zvaigznei - vairāk nekā 4 gadus.

Tāpēc astronomijā attālumus mēra gaismas gados un astronomiskajās vienībās, nevis metros.

14.7. Saules sistēma un novērojumi

FIZIKA I · 11. KLASE · 14. TEMATS: ATOMS UN VISUMS

Novērojums, mērījums, secinājums

TIEŠS NOVĒROJUMS

Redzam planētas disku

teleskopā.

Redzam Mēness fāzes.

Fotografējam Marsa virsmu.

To var apstiprināt

atkārtoti.

SECINĀJUMS NO MODEĻA

Planētas masa no

pavadoņa kustības.

Zvaigznes sastāvs no

spektra.

Nav redzēts tieši, bet

izriet no likumiem.

KĀPĒC ŠĪ ATŠĶIRĪBA IR SVARĪGA

Zinātnē vienmēr norāda, kas ir izmērīts un kas - izsecināts; tas ļauj citiem pārbaudīt rezultātu.

Secinājums ir tik drošs, cik drošs ir modelis, uz kuru tas balstās.

Tāpēc jaunas teorijas pārbauda ar jauniem novērojumiem, nevis ar pārliecības spēku.

14.7. Saules sistēma un novērojumi

UZDEVUMI

Saules sistēmas aprēķini un secinājumi

Risinājumu pieraksta latviešu standartā: Dots → Jāaprēķina → Formulas → Aprēķins → Atbilde.

1. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Dots

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

DOTS

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Jāaprēķina

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

Dots:

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

JĀAPRĒĶINA

t = ?

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Formulas

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

Dots:

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

Jāaprēķina:

t = ?

FORMULAS

t = 

s

c

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

Dots:

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

Jāaprēķina:

t = ?

Formulas:

t = 

s

c

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  t = 1,5·10¹¹ : 3,0·10⁸

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

Dots:

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

Jāaprēķina:

t = ?

Formulas:

t = 

s

c

Aprēķins:

1)  t = 1,5·10¹¹ : 3,0·10⁸

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  t = 500 s

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

Dots:

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

Jāaprēķina:

t = ?

Formulas:

t = 

s

c

Aprēķins:

1)  t = 1,5·10¹¹ : 3,0·10⁸

2)  t = 500 s

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  t ≈ 8,3 minūtes

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

1. uzdevums no 4

Atbilde

1. uzdevums · Gaismas ceļš

Attālums no Saules līdz Zemei ir 1,5·10¹¹ m.

Cik ilgi gaisma to veic? (c = 3,0·10⁸ m/s)

Dots:

s = 1,5·10¹¹ m

c = 3,0·10⁸ m/s

Jāaprēķina:

t = ?

Formulas:

t = 

s

c

Aprēķins:

1)  t = 1,5·10¹¹ : 3,0·10⁸

2)  t = 500 s

3)  t ≈ 8,3 minūtes

ATBILDE

t ≈ 500 s ≈ 8,3 min

Mēs vienmēr redzam Sauli tādu, kāda tā bija pirms astoņām minūtēm.

2. uzdevums.  Cik metru ir viens gaismas gads? (c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

2. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Dots

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

DOTS

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Jāaprēķina

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

Dots:

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

JĀAPRĒĶINA

s = ?

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Formulas

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

Dots:

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

s = ?

FORMULAS

s = ct

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

Dots:

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

s = ?

Formulas:

s = ct

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  s = 3,0·10⁸ · 3,15·10⁷

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

Dots:

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

s = ?

Formulas:

s = ct

Aprēķins:

1)  s = 3,0·10⁸ · 3,15·10⁷

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  s ≈ 9,5·10¹⁵ m

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

Dots:

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

s = ?

Formulas:

s = ct

Aprēķins:

1)  s = 3,0·10⁸ · 3,15·10⁷

2)  s ≈ 9,5·10¹⁵ m

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  Tas ir apmēram 63 000 astronomisko vienību

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

2. uzdevums no 4

Atbilde

2. uzdevums · Gaismas gads

Cik metru ir viens gaismas gads?

(c = 3,0·10⁸ m/s; gadā 3,15·10⁷ s)

Dots:

c = 3,0·10⁸ m/s

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

s = ?

Formulas:

s = ct

Aprēķins:

1)  s = 3,0·10⁸ · 3,15·10⁷

2)  s ≈ 9,5·10¹⁵ m

3)  Tas ir apmēram 63 000 astronomisko vienību

ATBILDE

s ≈ 9,5·10¹⁵ m

Gaismas gads ir attāluma, nevis laika mērvienība - tā ir bieža kļūda.

3. uzdevums.  Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s². Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Dots

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

DOTS

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Jāaprēķina

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

Dots:

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

JĀAPRĒĶINA

P₁ = ?

P₂ = ?

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Formulas

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

Dots:

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

Jāaprēķina:

P₁ = ?

P₂ = ?

FORMULAS

P = mg

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

Dots:

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

Jāaprēķina:

P₁ = ?

P₂ = ?

Formulas:

P = mg

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  Uz Zemes: 70 · 9,8 = 686 N

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

Dots:

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

Jāaprēķina:

P₁ = ?

P₂ = ?

Formulas:

P = mg

Aprēķins:

1)  Uz Zemes: 70 · 9,8 = 686 N

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  Uz Marsa: 70 · 3,7 = 259 N

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

Dots:

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

Jāaprēķina:

P₁ = ?

P₂ = ?

Formulas:

P = mg

Aprēķins:

1)  Uz Zemes: 70 · 9,8 = 686 N

2)  Uz Marsa: 70 · 3,7 = 259 N

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  Apmēram 2,6 reizes mazāk

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

3. uzdevums no 4

Atbilde

3. uzdevums · Svars uz citas planētas

Uz Marsa brīvās krišanas paātrinājums ir 3,7 m/s².

Cik liels ir 70 kg smaga cilvēka svars uz Marsa un

uz Zemes? (g = 9,8 m/s²)

Dots:

m = 70 kg

g(Marss) = 3,7 m/s²

g(Zeme) = 9,8 m/s²

Jāaprēķina:

P₁ = ?

P₂ = ?

Formulas:

P = mg

Aprēķins:

1)  Uz Zemes: 70 · 9,8 = 686 N

2)  Uz Marsa: 70 · 3,7 = 259 N

3)  Apmēram 2,6 reizes mazāk

ATBILDE

Zeme: 686 N;  Marss: 259 N

Masa nemainās - mainās tikai svars, jo atšķiras gravitācijas lauks.

4. uzdevums.  Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums: a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

4. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Dots

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

DOTS

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Jāaprēķina

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Dots:

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

JĀAPRĒĶINA

Novērojums vai secinājums?

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Formulas

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Dots:

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

Jāaprēķina:

Novērojums vai secinājums?

FORMULAS

Novērojums - redzams tieši

Secinājums - izriet no modeļa

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Dots:

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

Jāaprēķina:

Novērojums vai secinājums?

Formulas:

Novērojums - redzams tieši

Secinājums - izriet no modeļa

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  a) tiešs novērojums

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Dots:

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

Jāaprēķina:

Novērojums vai secinājums?

Formulas:

Novērojums - redzams tieši

Secinājums - izriet no modeļa

Aprēķins:

1)  a) tiešs novērojums

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  b) secinājums no spektra modeļa

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Dots:

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

Jāaprēķina:

Novērojums vai secinājums?

Formulas:

Novērojums - redzams tieši

Secinājums - izriet no modeļa

Aprēķins:

1)  a) tiešs novērojums

2)  b) secinājums no spektra modeļa

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  c) tiešs novērojums

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Atbilde

4. uzdevums · Novērojums vai secinājums

Nosaki, kas ir tiešs novērojums un kas secinājums:

a) Jupiteram ir joslas; b) Saules sastāvs ir

galvenokārt ūdeņradis; c) Marsam ir divi pavadoņi.

Dots:

a) teleskopa attēls

b) spektra analīze

c) teleskopa attēls

Jāaprēķina:

Novērojums vai secinājums?

Formulas:

Novērojums - redzams tieši

Secinājums - izriet no modeļa

Aprēķins:

1)  a) tiešs novērojums

2)  b) secinājums no spektra modeļa

3)  c) tiešs novērojums

ATBILDE

a) un c) novērojumi; b) secinājums

Secinājums nav vājāks par novērojumu - bet tas ir atkarīgs no modeļa pareizības.

Šis bija pēdējais uzdevums.

FIZIKA I · 11. KLASE · 14. TEMATS: ATOMS UN VISUMS

Kopsavilkums un mājasdarbs

ŠODIEN IEMĀCĪJĀMIES

•  Saules sistēmā ir akmens planētas, gāzu milži un mazie ķermeņi.

•  Attālumus mēra astronomiskajās vienībās un gaismas gados.

•  Gaismas gads ir attālums, nevis laiks.

•  Zinātnē nošķir novēroto no izsecinātā.

MĀJASDARBS

1.  s = 7,8·10¹¹ m (līdz Jupiteram). Cik ilgi iet gaisma?

2.  m = 60 kg, g = 1,6 m/s² (Mēness). Aprēķini svaru.

3.  Nosauc pa vienam novērojuma un secinājuma piemēram.

PAŠVĒRTĒJUMS — atzīmē, cik droši jūties

Zinu Saules sistēmas uzbūvi   ·   Saprotu mērogus   ·   Protu rēķināt gaismas ceļu   ·   Atšķiru novērojumu no secinājuma

Nākamā stunda: zvaigznes un to evolūcija.