DABASZINĪBAS · 10. KLASE · FIZIKAS DAĻA

8. temats. Šķidrumi dabā un tehnikā

8.5. stunda

Virsmas spraigums un kapilaritāte

Kāpēc ūdens veido pilienus?

Virsmas spraigums · Slapināšana · Kapilaritāte

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 8. TEMATS: ŠĶIDRUMI DABĀ UN TEHNIKĀ

Stundas mērķis un sasniedzamais rezultāts

MĒRĶIS

Iemācīties skaidrot virsmas spraigumu, slapināšanu un kapilaritāti un nosaukt to nozīmi dabā un tehnikā.

Stundas beigās es protu:

1

skaidrot virsmas spraiguma rašanos;

2

atšķirt slapinošu un neslapinošu šķidrumu;

3

skaidrot kapilaritāti un tās nozīmi;

4

aprēķināt virsmas spraiguma spēku.

ATKĀRTOJUMS

8.1.–8.4. stundā aplūkojām šķidrumu kā veselumu. Šodien skatīsim, kas notiek uz tā VIRSMAS.

8.5. Virsmas spraigums un kapilaritāte

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 8. TEMATS: ŠĶIDRUMI DABĀ UN TEHNIKĀ

Virsmas spraigums

KĀPĒC RODAS VIRSMAS SPRAIGUMS

Molekulu šķidruma iekšienē no visām pusēm velk kaimiņu molekulas — spēki līdzsvarojas. Uz virsmas kaimiņu no augšas nav, tāpēc virsmas molekulas tiek vilktas uz iekšu.

Rezultātā virsma uzvedas kā izstiepta plēvīte un tiecas kļūt pēc iespējas mazāka. Tāpēc piliens ir apaļš — lodei ir vismazākā virsma pie dotā tilpuma.

VIRSMAS SPRAIGUMA SPĒKS

F = σ · l        [σ] = N/m

σ — virsmas spraiguma koeficients (ūdenim 0,073 N/m), l — kontūras garums. Sildot un pievienojot ziepes, σ samazinās.

8.5. Virsmas spraigums un kapilaritāte

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 8. TEMATS: ŠĶIDRUMI DABĀ UN TEHNIKĀ

Slapināšana un kapilaritāte

SLAPINA

Šķidruma molekulas vairāk pievelk cietā viela.

Ūdens uz stikla, spirts uz koka.

Malas paceļas augšup, mensks ieliekts.

Kapilārā šķidrums PACEĻAS.

NESLAPINA

Šķidruma molekulas vairāk pievelk citu citu.

Dzīvsudrabs uz stikla, ūdens uz tauku.

Malas nolaižas, mensks izliekts.

Kapilārā šķidrums NOLAIŽAS.

KAPILARITĀTE DABĀ UN TEHNIKĀ

Augi ar kapilāriem paceļ ūdeni no saknēm līdz lapām  ·  augsne pa kapilāriem paceļ ūdeni uz virsmu  ·  dvielis un sūklis uzsūc ūdeni  ·  sveces daktī kūstošais vasks paceļas uz liesmu  ·  būvniecībā izmanto hidroizolāciju, lai kapilārais mitrums neceltos sienās.

8.5. Virsmas spraigums un kapilaritāte

UZDEVUMI

Virsmas spraigums un kapilārā pacelšanās

Katrs jaunais solis vispirms parādās liels — pēc tam nostājas savā vietā risinājumā.

1. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Dots

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

DOTS

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Jāaprēķina

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

Dots:

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

JĀAPRĒĶINA

F = ?

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Formulas

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

Dots:

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

Jāaprēķina:

F = ?

FORMULAS

F = σ · l

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

Dots:

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

Jāaprēķina:

F = ?

Formulas:

F = σ · l

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  l = 2 · 0,050 m = 0,10 m

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

Dots:

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

Jāaprēķina:

F = ?

Formulas:

F = σ · l

Aprēķins:

1)  l = 2 · 0,050 m = 0,10 m

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  F = 0,073 · 0,10

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

Dots:

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

Jāaprēķina:

F = ?

Formulas:

F = σ · l

Aprēķins:

1)  l = 2 · 0,050 m = 0,10 m

2)  F = 0,073 · 0,10

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  F = 7,3·10⁻³ N

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

1. uzdevums no 4

Atbilde

1. uzdevums · Virsmas spraiguma spēks

Uz 5,0 cm gara stieplīša, kas atrodas uz ūdens virsmas, darbojas virsmas spraigums. σ = 0,073 N/m.

Aprēķini spēku! (kontūra abās pusēs: l = 2 · 5,0 cm)

Dots:

σ = 0,073 N/m

l = 2 · 5,0 cm

Jāaprēķina:

F = ?

Formulas:

F = σ · l

Aprēķins:

1)  l = 2 · 0,050 m = 0,10 m

2)  F = 0,073 · 0,10

3)  F = 7,3·10⁻³ N

ATBILDE

F = 7,3·10⁻³ N

Spēks niecīgs, bet ar to pietiek, lai uz ūdens noturētu adatu vai ūdensmērītāju.

2. uzdevums.  No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s². Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

2. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Dots

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

DOTS

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Jāaprēķina

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

Dots:

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

JĀAPRĒĶINA

m = ?

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Formulas

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

Dots:

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

Jāaprēķina:

m = ?

FORMULAS

F = σ · l

F = m · g  →  m = 

σ·l

g

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

Dots:

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

Jāaprēķina:

m = ?

Formulas:

F = σ · l

F = m · g  →  m = 

σ·l

g

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  l = 6,0 mm = 6,0·10⁻³ m

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

Dots:

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

Jāaprēķina:

m = ?

Formulas:

F = σ · l

F = m · g  →  m = 

σ·l

g

Aprēķins:

1)  l = 6,0 mm = 6,0·10⁻³ m

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  F = 0,073 · 6,0·10⁻³ = 4,4·10⁻⁴ N

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

Dots:

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

Jāaprēķina:

m = ?

Formulas:

F = σ · l

F = m · g  →  m = 

σ·l

g

Aprēķins:

1)  l = 6,0 mm = 6,0·10⁻³ m

2)  F = 0,073 · 6,0·10⁻³ = 4,4·10⁻⁴ N

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  m = 4,4·10⁻⁴ : 9,81 = 4,5·10⁻⁵ kg

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

2. uzdevums no 4

Atbilde

2. uzdevums · Piliena masa

No pipetes ar atveres apkārtmēru 6,0 mm atdalās ūdens piliens. σ = 0,073 N/m; g = 9,81 m/s².

Aprēķini piliena masu!

Dots:

l = 6,0 mm

σ = 0,073 N/m

Jāaprēķina:

m = ?

Formulas:

F = σ · l

F = m · g  →  m = 

σ·l

g

Aprēķins:

1)  l = 6,0 mm = 6,0·10⁻³ m

2)  F = 0,073 · 6,0·10⁻³ = 4,4·10⁻⁴ N

3)  m = 4,4·10⁻⁴ : 9,81 = 4,5·10⁻⁵ kg

ATBILDE

m ≈ 4,5·10⁻⁵ kg = 45 mg

Piliens atdalās tieši tad, kad tā svars pārsniedz virsmas spraiguma spēku.

3. uzdevums.  Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³. Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Dots

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

DOTS

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Jāaprēķina

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

Dots:

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

JĀAPRĒĶINA

h = ?

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Formulas

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

Dots:

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

Jāaprēķina:

h = ?

FORMULAS

h = 

2σ

ρ·g·r

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

Dots:

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

Jāaprēķina:

h = ?

Formulas:

h = 

2σ

ρ·g·r

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  r = 2,0·10⁻⁴ m

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

Dots:

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

Jāaprēķina:

h = ?

Formulas:

h = 

2σ

ρ·g·r

Aprēķins:

1)  r = 2,0·10⁻⁴ m

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  ρ·g·r = 1000 · 9,81 · 2,0·10⁻⁴ = 1,96

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

Dots:

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

Jāaprēķina:

h = ?

Formulas:

h = 

2σ

ρ·g·r

Aprēķins:

1)  r = 2,0·10⁻⁴ m

2)  ρ·g·r = 1000 · 9,81 · 2,0·10⁻⁴ = 1,96

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  h = 2 · 0,073 : 1,96 = 0,0745 m

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

3. uzdevums no 4

Atbilde

3. uzdevums · Kapilārā pacelšanās

Ūdens kapilārā ar rādiusu 0,20 mm paceļas augstumā h = 2σ/(ρgr). σ = 0,073 N/m; ρ = 1000 kg/m³.

Aprēķini pacelšanās augstumu!

Dots:

r = 0,20 mm

σ = 0,073 N/m

ρ = 1000 kg/m³

Jāaprēķina:

h = ?

Formulas:

h = 

2σ

ρ·g·r

Aprēķins:

1)  r = 2,0·10⁻⁴ m

2)  ρ·g·r = 1000 · 9,81 · 2,0·10⁻⁴ = 1,96

3)  h = 2 · 0,073 : 1,96 = 0,0745 m

ATBILDE

h ≈ 7,5 cm

Jo šaurāks kapilārs, jo augstāk ūdens paceļas.

4. uzdevums.  Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks. Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

4. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Dots

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

DOTS

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Jāaprēķina

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Dots:

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

JĀAPRĒĶINA

h₂ = ?

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Formulas

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Dots:

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

Jāaprēķina:

h₂ = ?

FORMULAS

h ~ 1

r

h₂ = 

h₁ · r₁

r₂

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Dots:

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

Jāaprēķina:

h₂ = ?

Formulas:

h ~ 1

r

h₂ = 

h₁ · r₁

r₂

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  h ir apgriezti proporcionāls r

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Dots:

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

Jāaprēķina:

h₂ = ?

Formulas:

h ~ 1

r

h₂ = 

h₁ · r₁

r₂

Aprēķins:

1)  h ir apgriezti proporcionāls r

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  h₂ = 8,0 · 4

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Dots:

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

Jāaprēķina:

h₂ = ?

Formulas:

h ~ 1

r

h₂ = 

h₁ · r₁

r₂

Aprēķins:

1)  h ir apgriezti proporcionāls r

2)  h₂ = 8,0 · 4

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  h₂ = 32 cm

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Atbilde

4. uzdevums · Divi kapilāri

Vienā kapilārā ūdens paceļas 8,0 cm augstu. Otrā kapilārā rādiuss ir 4 reizes mazāks.

Cik augstu ūdens paceļas otrajā kapilārā?

Dots:

h₁ = 8,0 cm

r₂ = 

r₁

4

Jāaprēķina:

h₂ = ?

Formulas:

h ~ 1

r

h₂ = 

h₁ · r₁

r₂

Aprēķins:

1)  h ir apgriezti proporcionāls r

2)  h₂ = 8,0 · 4

3)  h₂ = 32 cm

ATBILDE

h₂ = 32 cm

Tāpēc augsti koki spēj pacelt ūdeni — to kapilāri ir ļoti šauri.

Šis bija pēdējais uzdevums.

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 8. TEMATS: ŠĶIDRUMI DABĀ UN TEHNIKĀ

Kopsavilkums un mājasdarbs

ŠODIEN IEMĀCĪJĀMIES

•  Virsmas spraigums rodas, jo virsmas molekulas velk uz iekšu.

•  F = σ·l; ūdenim σ = 0,073 N/m.

•  Slapinošs šķidrums kapilārā paceļas, neslapinošs — nolaižas.

•  Jo šaurāks kapilārs, jo augstāk šķidrums paceļas (h ~ 1/r).

MĀJASDARBS

1.  σ = 0,073 N/m, l = 0,20 m. Aprēķini spēku.

2.  Kapilārā r = 0,50 mm. Aprēķini pacelšanās augstumu.

3.  Nosauc trīs kapilaritātes piemērus dabā un divus tehnikā.

PAŠVĒRTĒJUMS — atzīmē, cik droši jūties

Protu skaidrot virsmas spraigumu   ·   Protu lietot F = σl   ·   Protu atšķirt slapināšanu   ·   Protu skaidrot kapilaritāti

Nākamā stunda: kombinētie uzdevumi par šķidrumiem.