DABASZINĪBAS · 10. KLASE · FIZIKAS DAĻA
5. temats. Materiālu veidi un īpašības
5.7. stunda
Moderni materiāli
Kādus materiālus rada mūsdienās?
Nanomateriāli · Kompozīti · Viedie materiāli
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · FIZIKAS DAĻA
5. temats. Materiālu veidi un īpašības
5.7. stunda
Moderni materiāli
Kādus materiālus rada mūsdienās?
Nanomateriāli · Kompozīti · Viedie materiāli
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Stundas mērķis un sasniedzamais rezultāts
MĒRĶIS
Raksturot moderno materiālu īpašības un pamatot jaunu materiālu izstrādes nepieciešamību, arī Latvijā.
Stundas beigās es protu:
1
nosaukt moderno materiālu veidus un īpašības;
2
novērtēt nanomateriālu izmēru kārtu;
3
aprēķināt virsmas laukuma pieaugumu sasmalcinot;
4
pamatot jaunu materiālu izstrādes nepieciešamību.
ATKĀRTOJUMS
1.2. stundā noskaidrojām, ka nanometrs ir 10⁻⁹ m. Tieši šajā mērogā strādā nanotehnoloģijas.
5.7. Moderni materiāli
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Stundas mērķis un sasniedzamais rezultāts
MĒRĶIS
Raksturot moderno materiālu īpašības un pamatot jaunu materiālu izstrādes nepieciešamību, arī Latvijā.
Stundas beigās es protu:
nosaukt moderno materiālu veidus un īpašības;
1
novērtēt nanomateriālu izmēru kārtu;
2
aprēķināt virsmas laukuma pieaugumu sasmalcinot;
3
pamatot jaunu materiālu izstrādes nepieciešamību.
4
ATKĀRTOJUMS
1.2. stundā noskaidrojām, ka nanometrs ir 10⁻⁹ m. Tieši šajā mērogā strādā nanotehnoloģijas.
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Moderno materiālu veidi
NANOMATERIĀLI
Daļiņas 1–100 nm.
Milzīgs virsmas laukums.
Grafēns, oglekļa nanocaurulītes.
Lieto akumulatoros, filtros, pārklājumos.
KOMPOZĪTI
Divu materiālu apvienojums.
Ogļšķiedra, stiklšķiedra, dzelzsbetons.
Viegli un ļoti izturīgi.
Lidmašīnas, vēja ģeneratori, sports.
VIEDIE MATERIĀLI
Maina īpašības atkarībā no apstākļiem.
Formas atmiņas sakausējumi.
Fotohromie stikli, pjezomateriāli.
Medicīna, sensori, būvniecība.
KĀPĒC NANOMĒROGĀ ĪPAŠĪBAS MAINĀS
Sasmalcinot vielu, tās kopējais virsmas laukums strauji aug. Uz virsmas esošie atomi uzvedas citādi nekā iekšienē — tāpēc nanodaļiņām mainās krāsa, ķīmiskā aktivitāte un stiprība.
Piemēram, grafēns — viena oglekļa atoma biezs slānis — ir ~200 reižu izturīgāks par tēraudu.
5.7. Moderni materiāli
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Moderno materiālu veidi
NANOMATERIĀLI
Daļiņas 1–100 nm.
Milzīgs virsmas laukums.
Grafēns, oglekļa nanocaurulītes.
Lieto akumulatoros, filtros, pārklājumos.
KOMPOZĪTI
Divu materiālu apvienojums.
Ogļšķiedra, stiklšķiedra, dzelzsbetons.
Viegli un ļoti izturīgi.
Lidmašīnas, vēja ģeneratori, sports.
VIEDIE MATERIĀLI
Maina īpašības atkarībā no apstākļiem.
Formas atmiņas sakausējumi.
Fotohromie stikli, pjezomateriāli.
Medicīna, sensori, būvniecība.
KĀPĒC NANOMĒROGĀ ĪPAŠĪBAS MAINĀS
Sasmalcinot vielu, tās kopējais virsmas laukums strauji aug. Uz virsmas esošie atomi uzvedas citādi nekā iekšienē — tāpēc nanodaļiņām mainās krāsa, ķīmiskā aktivitāte un stiprība.
Piemēram, grafēns — viena oglekļa atoma biezs slānis — ir ~200 reižu izturīgāks par tēraudu.
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Kāpēc vajag jaunus materiālus
IEMESLI
Vieglākas un drošākas konstrukcijas.
Mazāks enerģijas patēriņš.
Aizstāt retas un dārgas izejvielas.
Videi draudzīgāka ražošana un pārstrāde.
LATVIJĀ
Koksnes kompozīti un modificēta koksne.
Siltumizolācijas materiāli no lina un kaņepēm.
Optiskās šķiedras un plāno kārtiņu tehnoloģijas.
Augstas pievienotās vērtības produkti no vietējiem resursiem.
5.7. Moderni materiāli
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Kāpēc vajag jaunus materiālus
IEMESLI
Vieglākas un drošākas konstrukcijas.
Mazāks enerģijas patēriņš.
Aizstāt retas un dārgas izejvielas.
Videi draudzīgāka ražošana un pārstrāde.
LATVIJĀ
Koksnes kompozīti un modificēta koksne.
Siltumizolācijas materiāli no lina un kaņepēm.
Optiskās šķiedras un plāno kārtiņu tehnoloģijas.
Augstas pievienotās vērtības produkti no vietējiem resursiem.
UZDEVUMI
Nanomateriālu mērogs un virsmas laukums
Katrs jaunais solis vispirms parādās liels — pēc tam nostājas savā vietā risinājumā.
UZDEVUMI
Nanomateriālu mērogs un virsmas laukums
Katrs jaunais solis vispirms parādās liels — pēc tam nostājas savā vietā risinājumā.
1. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Dots
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
DOTS
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Dots
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
DOTS
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Jāaprēķina
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
JĀAPRĒĶINA
N = ?
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Jāaprēķina
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
JĀAPRĒĶINA
N = ?
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Formulas
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
FORMULAS
N =
d
d(atoma)
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Formulas
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
FORMULAS
N = dd(atoma)
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
Formulas:
N =
d
d(atoma)
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) N = 20 nm : 0,20 nm
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
Formulas:
N = dd(atoma)
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) N = 20 nm : 0,20 nm
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
Formulas:
N =
d
d(atoma)
Aprēķins:
1) N = 20 nm : 0,20 nm
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) N = 1,0·10²
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
Formulas:
N = dd(atoma)
Aprēķins:
1) N = 20 nm : 0,20 nm
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) N = 1,0·10²
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Atbilde
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
Formulas:
N =
d
d(atoma)
Aprēķins:
1) N = 20 nm : 0,20 nm
2) N = 1,0·10²
ATBILDE
N = 100 atomu
Tik maza daļiņa, ka liela daļa tās atomu atrodas uz virsmas.
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
1. uzdevums no 4
Atbilde
1. uzdevums · Nanodaļiņas izmērs
Nanodaļiņas diametrs ir 20 nm, atoma diametrs 0,20 nm.
Cik atomu izvietotos gar nanodaļiņas diametru?
Dots:
d = 20 nm
d(atoma) = 0,20 nm
Jāaprēķina:
N = ?
Formulas:
N = dd(atoma)
Aprēķins:
1) N = 20 nm : 0,20 nm
2) N = 1,0·10²
ATBILDE
N = 100 atomu
Tik maza daļiņa, ka liela daļa tās atomu atrodas uz virsmas.
2. uzdevums. Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm. Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
2. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Dots
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
DOTS
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Dots
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
DOTS
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Jāaprēķina
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
JĀAPRĒĶINA
N = ?
n = ?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Jāaprēķina
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
JĀAPRĒĶINA
N = ?
n = ?
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Formulas
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
FORMULAS
N = (a₁/a₂)³
S = 6a²
n =
N·S₂
S₁
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Formulas
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
FORMULAS
N = (a₁a₂)³
S = 6a²
n = N·S₂S₁
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁/a₂)³
S = 6a²
n =
N·S₂
S₁
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁a₂)³
S = 6a²
n = N·S₂S₁
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁/a₂)³
S = 6a²
n =
N·S₂
S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁a₂)³
S = 6a²
n = N·S₂S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 3. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁/a₂)³
S = 6a²
n =
N·S₂
S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
APRĒĶINS · 3. SOLIS
3) S₂(kopā) = 1000 · 6 · 1² = 6000 mm²
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 3. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁a₂)³
S = 6a²
n = N·S₂S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
APRĒĶINS · 3. SOLIS
3) S₂(kopā) = 1000 · 6 · 1² = 6000 mm²
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 4. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁/a₂)³
S = 6a²
n =
N·S₂
S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
3) S₂(kopā) = 1000 · 6 · 1² = 6000 mm²
APRĒĶINS · 4. SOLIS
4) n = 6000 : 600 = 10
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Aprēķins · 4. solis
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁a₂)³
S = 6a²
n = N·S₂S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
3) S₂(kopā) = 1000 · 6 · 1² = 6000 mm²
APRĒĶINS · 4. SOLIS
4) n = 6000 : 600 = 10
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Atbilde
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁/a₂)³
S = 6a²
n =
N·S₂
S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
3) S₂(kopā) = 1000 · 6 · 1² = 6000 mm²
4) n = 6000 : 600 = 10
ATBILDE
N = 1000 kubiņu ; virsma palielinās 10 reižu
Sadalot vēl sīkāk — līdz nanoizmēram — virsma palielinās tūkstošiem reižu.
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
2. uzdevums no 4
Atbilde
2. uzdevums · Virsmas laukuma pieaugums
Kubs ar malu 1,0 cm sadalīts kubiņos ar malu 1,0 mm.
Cik kubiņu rodas un cik reižu palielinās kopējais virsmas laukums?
Dots:
a₁ = 1,0 cm = 10 mm
a₂ = 1,0 mm
Jāaprēķina:
N = ?
n = ?
Formulas:
N = (a₁a₂)³
S = 6a²
n = N·S₂S₁
Aprēķins:
1) N = (10 : 1)³ = 1000 kubiņu
2) S₁ = 6 · 10² = 600 mm²
3) S₂(kopā) = 1000 · 6 · 1² = 6000 mm²
4) n = 6000 : 600 = 10
ATBILDE
N = 1000 kubiņu ; virsma palielinās 10 reižu
Sadalot vēl sīkāk — līdz nanoizmēram — virsma palielinās tūkstošiem reižu.
3. uzdevums. Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa. Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Dots
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
DOTS
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Dots
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
DOTS
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Jāaprēķina
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
JĀAPRĒĶINA
n = ?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Jāaprēķina
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
JĀAPRĒĶINA
n = ?
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Formulas
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
FORMULAS
n =
σ₁
σ₂
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Formulas
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
FORMULAS
n = σ₁σ₂
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
Formulas:
n =
σ₁
σ₂
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) n = 1,3·10¹¹ : 5,0·10⁸
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
Formulas:
n = σ₁σ₂
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) n = 1,3·10¹¹ : 5,0·10⁸
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
Formulas:
n =
σ₁
σ₂
Aprēķins:
1) n = 1,3·10¹¹ : 5,0·10⁸
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) n = 2,6·10²
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
Formulas:
n = σ₁σ₂
Aprēķins:
1) n = 1,3·10¹¹ : 5,0·10⁸
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) n = 2,6·10²
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Atbilde
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
Formulas:
n =
σ₁
σ₂
Aprēķins:
1) n = 1,3·10¹¹ : 5,0·10⁸
2) n = 2,6·10²
ATBILDE
n = 260 reižu izturīgāks par tēraudu
Grafēns ir tikai viena atoma biezs, tāpēc praksē to izmanto kā piedevu citiem materiāliem.
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
3. uzdevums no 4
Atbilde
3. uzdevums · Grafēna izturība
Grafēna stiprības robeža ir 1,3·10¹¹ Pa, tērauda — 5,0·10⁸ Pa.
Cik reižu grafēns ir izturīgāks?
Dots:
σ₁ = 1,3·10¹¹ Pa
σ₂ = 5,0·10⁸ Pa
Jāaprēķina:
n = ?
Formulas:
n = σ₁σ₂
Aprēķins:
1) n = 1,3·10¹¹ : 5,0·10⁸
2) n = 2,6·10²
ATBILDE
n = 260 reižu izturīgāks par tēraudu
Grafēns ir tikai viena atoma biezs, tāpēc praksē to izmanto kā piedevu citiem materiāliem.
4. uzdevums. Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³). Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
4. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Izlasi uzdevumu
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Dots
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
DOTS
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Dots
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
DOTS
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Jāaprēķina
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
JĀAPRĒĶINA
ρ = ?
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Jāaprēķina
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
JĀAPRĒĶINA
ρ = ?
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Formulas
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
FORMULAS
V =
m
ρ
ρ =
m₁+m₂
V₁+V₂
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Formulas
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
FORMULAS
V = mρ
ρ = m₁+m₂V₁+V₂
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V =
m
ρ
ρ =
m₁+m₂
V₁+V₂
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Aprēķins · 1. solis
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V = mρ
ρ = m₁+m₂V₁+V₂
APRĒĶINS · 1. SOLIS
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V =
m
ρ
ρ =
m₁+m₂
V₁+V₂
Aprēķins:
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) V₂ = 0,90 : 1800 = 5,0·10⁻⁴ m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Aprēķins · 2. solis
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V = mρ
ρ = m₁+m₂V₁+V₂
Aprēķins:
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
APRĒĶINS · 2. SOLIS
2) V₂ = 0,90 : 1800 = 5,0·10⁻⁴ m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Aprēķins · 3. solis
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V =
m
ρ
ρ =
m₁+m₂
V₁+V₂
Aprēķins:
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
2) V₂ = 0,90 : 1800 = 5,0·10⁻⁴ m³
APRĒĶINS · 3. SOLIS
3) ρ = 1,50 kg : 1,0·10⁻³ m³ = 1500 kg/m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Aprēķins · 3. solis
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V = mρ
ρ = m₁+m₂V₁+V₂
Aprēķins:
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
2) V₂ = 0,90 : 1800 = 5,0·10⁻⁴ m³
APRĒĶINS · 3. SOLIS
3) ρ = 1,50 kg : 1,0·10⁻³ m³ = 1500 kg/m³
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Atbilde
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V =
m
ρ
ρ =
m₁+m₂
V₁+V₂
Aprēķins:
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
2) V₂ = 0,90 : 1800 = 5,0·10⁻⁴ m³
3) ρ = 1,50 kg : 1,0·10⁻³ m³ = 1500 kg/m³
ATBILDE
ρ = 1,5·10³ kg/m³
Vidējais blīvums vienmēr ir starp abu komponentu blīvumiem.
Šis bija pēdējais uzdevums.
4. uzdevums no 4
Atbilde
4. uzdevums · Kompozīta sastāvs
Kompozīta paraugā ir 0,60 kg sveķu (ρ = 1200 kg/m³) un 0,90 kg ogļšķiedras (ρ = 1800 kg/m³).
Aprēķini kompozīta vidējo blīvumu!
Dots:
m₁ = 0,60 kg ; ρ₁ = 1200 kg/m³
m₂ = 0,90 kg ; ρ₂ = 1800 kg/m³
Jāaprēķina:
ρ = ?
Formulas:
V = mρ
ρ = m₁+m₂V₁+V₂
Aprēķins:
1) V₁ = 0,60 : 1200 = 5,0·10⁻⁴ m³
2) V₂ = 0,90 : 1800 = 5,0·10⁻⁴ m³
3) ρ = 1,50 kg : 1,0·10⁻³ m³ = 1500 kg/m³
ATBILDE
ρ = 1,5·10³ kg/m³
Vidējais blīvums vienmēr ir starp abu komponentu blīvumiem.
Šis bija pēdējais uzdevums.
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Kopsavilkums un mājasdarbs
ŠODIEN IEMĀCĪJĀMIES
• Nanomateriālu daļiņas ir 1–100 nm; to virsmas laukums ir milzīgs.
• Sasmalcinot materiālu, kopējais virsmas laukums strauji aug.
• Kompozīti apvieno divu materiālu labākās īpašības.
• Jaunus materiālus izstrādā, lai taupītu enerģiju, resursus un samazinātu ietekmi uz vidi.
MĀJASDARBS
1. Nanodaļiņa 50 nm, atoms 0,25 nm. Cik atomu gar diametru?
2. Kubu ar malu 2,0 cm sadala kubiņos ar malu 2,0 mm. Cik to ir?
3. Nosauc divus modernus materiālus un to lietojumu.
PAŠVĒRTĒJUMS — atzīmē, cik droši jūties
Protu nosaukt moderno materiālu veidus · Protu novērtēt nanomērogu · Protu aprēķināt virsmas pieaugumu · Protu pamatot jaunu materiālu vajadzību
Nākamā stunda: materiāla izvēle ar aprēķinu — gatavošanās PD3.
DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 5. TEMATS: MATERIĀLU VEIDI UN ĪPAŠĪBAS
Kopsavilkums un mājasdarbs
ŠODIEN IEMĀCĪJĀMIES
• Nanomateriālu daļiņas ir 1–100 nm; to virsmas laukums ir milzīgs.
• Sasmalcinot materiālu, kopējais virsmas laukums strauji aug.
• Kompozīti apvieno divu materiālu labākās īpašības.
• Jaunus materiālus izstrādā, lai taupītu enerģiju, resursus un samazinātu ietekmi uz vidi.
MĀJASDARBS
1. Nanodaļiņa 50 nm, atoms 0,25 nm. Cik atomu gar diametru?
2. Kubu ar malu 2,0 cm sadala kubiņos ar malu 2,0 mm. Cik to ir?
3. Nosauc divus modernus materiālus un to lietojumu.
PAŠVĒRTĒJUMS — atzīmē, cik droši jūties
Protu nosaukt moderno materiālu veidus · Protu novērtēt nanomērogu · Protu aprēķināt virsmas pieaugumu · Protu pamatot jaunu materiālu vajadzību
Nākamā stunda: materiāla izvēle ar aprēķinu — gatavošanās PD3.