DABASZINĪBAS · 10. KLASE · FIZIKAS DAĻA

3. temats. Atoma uzbūve, vielas uzbūve, vielas stāvokļi

3.11. stunda

Kristāliskas un amorfas vielas

Kāpēc stikls nav kristāls?

Kristālrežģis · Amorfa viela · Kušanas temperatūra

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 3. TEMATS: ATOMA UZBŪVE, VIELAS UZBŪVE, VIELAS STĀVOKĻI

Stundas mērķis un sasniedzamais rezultāts

MĒRĶIS

Iemācīties atšķirt kristālisku un amorfu uzbūvi un noteikt kristālrežģa veidu pēc vielas fizikālajām īpašībām.

Stundas beigās es protu:

1

atšķirt kristālisku vielu no amorfas;

2

nosaukt četrus kristālrežģu veidus;

3

noteikt režģa veidu pēc vielas īpašībām;

4

skaidrot, kā uzbūve nosaka kušanas temperatūru.

ATKĀRTOJUMS

3.10. stundā rēķinājām daļiņu skaitu vielā. Šodien noskaidrosim, kā šīs daļiņas vielā ir sakārtotas.

3.11. Kristāliskas un amorfas vielas

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 3. TEMATS: ATOMA UZBŪVE, VIELAS UZBŪVE, VIELAS STĀVOKĻI

Kristāliska un amorfa uzbūve

KRISTĀLISKA VIELA

Daļiņas sakārtotas regulārā kristālrežģī.

Ir NOTEIKTA kušanas temperatūra.

Kūstot temperatūra nemainās.

Piemēri: sāls, metāli, dimants, ledus.

AMORFA VIELA

Daļiņas izvietotas haotiski — nav režģa.

NAV noteiktas kušanas temperatūras.

Sildot pakāpeniski mīkstinās.

Piemēri: stikls, sveķi, plastmasa, vasks.

KĀPĒC STIKLS NAV KRISTĀLS

Stiklā daļiņas ir izvietotas tikpat nesakārtoti kā šķidrumā — tikai tās nespēj pārvietoties. Tāpēc stikls sildot nevis kūst noteiktā temperatūrā, bet pakāpeniski kļūst mīkstāks.

3.11. Kristāliskas un amorfas vielas

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 3. TEMATS: ATOMA UZBŪVE, VIELAS UZBŪVE, VIELAS STĀVOKĻI

Kristālrežģu veidi

Režģa veids

Mezglos

Kušanas t°

Cietība

Elektrovadītspēja

Piemēri

Jonu

joni

augsta

cieta, trausla

kausējumā un šķīdumā

NaCl

Atomu

atomi

ļoti augsta

ļoti cieta

nevada

dimants, kvarcs

Molekulu

molekulas

zema

mīksta

nevada

ledus, joda, CO₂

Metāliskais

joni + brīvie e

dažāda

kaļama

labi vada

Fe, Cu, Al

KĀ NOTEIKT REŽĢA VEIDU PĒC ĪPAŠĪBĀM

Vada strāvu cietā veidā un ir kaļams → metāliskais režģis.  Cieta un trausla, vada tikai kausējumā → jonu režģis.

Ļoti augsta kušanas temperatūra, ļoti cieta, nevada → atomu režģis.  Zema kušanas temperatūra, mīksta → molekulu režģis.

3.11. Kristāliskas un amorfas vielas

UZDEVUMI

Kristālrežģi, blīvums un daļiņu izvietojums

Katrs jaunais solis vispirms parādās liels — pēc tam nostājas savā vietā risinājumā.

1. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Dots

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

DOTS

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Jāaprēķina

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

Dots:

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

JĀAPRĒĶINA

Režģa veids = ?

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Formulas

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

Dots:

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

Jāaprēķina:

Režģa veids = ?

FORMULAS

Vada kausējumā ⟹ ir brīvi joni

Trausla + augsta t(kuš) ⟹ jonu režģis

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

Dots:

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

Jāaprēķina:

Režģa veids = ?

Formulas:

Vada kausējumā ⟹ ir brīvi joni

Trausla + augsta t(kuš) ⟹ jonu režģis

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  Cietā veidā nevada → nav brīvo elektronu

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

Dots:

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

Jāaprēķina:

Režģa veids = ?

Formulas:

Vada kausējumā ⟹ ir brīvi joni

Trausla + augsta t(kuš) ⟹ jonu režģis

Aprēķins:

1)  Cietā veidā nevada → nav brīvo elektronu

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  Kausējumā vada → ir joni, kas kļūst kustīgi

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

Dots:

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

Jāaprēķina:

Režģa veids = ?

Formulas:

Vada kausējumā ⟹ ir brīvi joni

Trausla + augsta t(kuš) ⟹ jonu režģis

Aprēķins:

1)  Cietā veidā nevada → nav brīvo elektronu

2)  Kausējumā vada → ir joni, kas kļūst kustīgi

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  Trausla, augsta kušanas temperatūra

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

1. uzdevums no 4

Atbilde

1. uzdevums · Režģa veida noteikšana

Viela kūst 801 °C temperatūrā, ir cieta un trausla, cietā veidā strāvu nevada, bet kausējumā vada.

Kāds ir kristālrežģa veids? Pamato!

Dots:

t(kuš) = 801 °C

cieta, trausla

vada tikai kausējumā

Jāaprēķina:

Režģa veids = ?

Formulas:

Vada kausējumā ⟹ ir brīvi joni

Trausla + augsta t(kuš) ⟹ jonu režģis

Aprēķins:

1)  Cietā veidā nevada → nav brīvo elektronu

2)  Kausējumā vada → ir joni, kas kļūst kustīgi

3)  Trausla, augsta kušanas temperatūra

ATBILDE

Jonu kristālrežģis (piemēram, NaCl)

Nātrija hlorīds kūst tieši 801 °C temperatūrā.

2. uzdevums.  Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol. Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

2. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Dots

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

DOTS

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Jāaprēķina

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

Dots:

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

JĀAPRĒĶINA

N = ?

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Formulas

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

Dots:

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

Jāaprēķina:

N = ?

FORMULAS

n = 

m

M

N = n · NA

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

Dots:

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

Jāaprēķina:

N = ?

Formulas:

n = 

m

M

N = n · NA

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  n = 11,7 : 58,5 = 0,200 mol

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

Dots:

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

Jāaprēķina:

N = ?

Formulas:

n = 

m

M

N = n · NA

Aprēķins:

1)  n = 11,7 : 58,5 = 0,200 mol

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  N = 0,200 · 6,02·10²³

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

Dots:

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

Jāaprēķina:

N = ?

Formulas:

n = 

m

M

N = n · NA

Aprēķins:

1)  n = 11,7 : 58,5 = 0,200 mol

2)  N = 0,200 · 6,02·10²³

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  N = 1,2·10²³

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

2. uzdevums no 4

Atbilde

2. uzdevums · Daļiņu skaits kristālā

Sāls NaCl kristāla masa ir 11,7 g, molmasa 58,5 g/mol.

Cik NaCl formulvienību ir kristālā?

Dots:

m = 11,7 g

M = 58,5 g/mol

NA = 6,02·10²³ mol⁻¹

Jāaprēķina:

N = ?

Formulas:

n = 

m

M

N = n · NA

Aprēķins:

1)  n = 11,7 : 58,5 = 0,200 mol

2)  N = 0,200 · 6,02·10²³

3)  N = 1,2·10²³

ATBILDE

N ≈ 1,2·10²³ formulvienību

Jonu kristālā nav atsevišķu molekulu — viss kristāls ir viens milzīgs režģis.

3. uzdevums.  Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa. Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Dots

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

DOTS

ρ₁ = 3500 kg/m³

ρ₂ = 2200 kg/m³

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Jāaprēķina

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

Dots:

ρ₁ = 3500 kg/m³

ρ₂ = 2200 kg/m³

JĀAPRĒĶINA

n = ?

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Formulas

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

Dots:

ρ₁ = 3500 kg/m³

ρ₂ = 2200 kg/m³

Jāaprēķina:

n = ?

FORMULAS

n = 

ρ₁

ρ₂

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

Dots:

ρ₁ = 3500 kg/m³

ρ₂ = 2200 kg/m³

Jāaprēķina:

n = ?

Formulas:

n = 

ρ₁

ρ₂

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  n = 3500 : 2200

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

Dots:

ρ₁ = 3500 kg/m³

ρ₂ = 2200 kg/m³

Jāaprēķina:

n = ?

Formulas:

n = 

ρ₁

ρ₂

Aprēķins:

1)  n = 3500 : 2200

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  n = 1,6

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

3. uzdevums no 4

Atbilde

3. uzdevums · Dimants un grafīts

Dimanta blīvums ir 3500 kg/m³, grafīta — 2200 kg/m³. Abi sastāv tikai no oglekļa.

Cik reižu dimants ir blīvāks un kāpēc, ja abiem ir vienādi atomi?

Dots:

ρ₁ = 3500 kg/m³

ρ₂ = 2200 kg/m³

Jāaprēķina:

n = ?

Formulas:

n = 

ρ₁

ρ₂

Aprēķins:

1)  n = 3500 : 2200

2)  n = 1,6

ATBILDE

n ≈ 1,6 — atšķiras kristālrežģa uzbūve, nevis atomi

Šo parādību sauc par alotropiju: viens elements, dažādas kristāliskās formas.

4. uzdevums.  1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu. Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

4. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Dots

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

DOTS

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Jāaprēķina

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Dots:

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

JĀAPRĒĶINA

V₀ = ?

d = ?

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Formulas

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Dots:

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

Jāaprēķina:

V₀ = ?

d = ?

FORMULAS

V₀ = 

V

N

d ≈ ∛V₀

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Dots:

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

Jāaprēķina:

V₀ = ?

d = ?

Formulas:

V₀ = 

V

N

d ≈ ∛V₀

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  V₀ = 1,0·10⁻⁶ : 8,5·10²² = 1,2·10⁻²⁹ m³

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Dots:

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

Jāaprēķina:

V₀ = ?

d = ?

Formulas:

V₀ = 

V

N

d ≈ ∛V₀

Aprēķins:

1)  V₀ = 1,0·10⁻⁶ : 8,5·10²² = 1,2·10⁻²⁹ m³

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  d = ∛(1,2·10⁻²⁹) ≈ 2,3·10⁻¹⁰ m

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Dots:

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

Jāaprēķina:

V₀ = ?

d = ?

Formulas:

V₀ = 

V

N

d ≈ ∛V₀

Aprēķins:

1)  V₀ = 1,0·10⁻⁶ : 8,5·10²² = 1,2·10⁻²⁹ m³

2)  d = ∛(1,2·10⁻²⁹) ≈ 2,3·10⁻¹⁰ m

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  d ≈ 0,23 nm

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Atbilde

4. uzdevums · Vienas šūniņas izmērs

1,0 cm³ vara ir 8,5·10²² atomu.

Aprēķini tilpumu, kas vidēji pienākas vienam atomam, un novērtē atoma diametru! (d ≈ ∛V)

Dots:

V = 1,0 cm³ = 1,0·10⁻⁶ m³

N = 8,5·10²²

Jāaprēķina:

V₀ = ?

d = ?

Formulas:

V₀ = 

V

N

d ≈ ∛V₀

Aprēķins:

1)  V₀ = 1,0·10⁻⁶ : 8,5·10²² = 1,2·10⁻²⁹ m³

2)  d = ∛(1,2·10⁻²⁹) ≈ 2,3·10⁻¹⁰ m

3)  d ≈ 0,23 nm

ATBILDE

V₀ ≈ 1,2·10⁻²⁹ m³ ;   d ≈ 2,3·10⁻¹⁰ m

Rezultāts sakrīt ar 1.2. stundā minēto atoma izmēru ~10⁻¹⁰ m.

Šis bija pēdējais uzdevums.

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 3. TEMATS: ATOMA UZBŪVE, VIELAS UZBŪVE, VIELAS STĀVOKĻI

Kopsavilkums un mājasdarbs

ŠODIEN IEMĀCĪJĀMIES

•  Kristāliskā vielā daļiņas sakārtotas režģī; amorfā — haotiski.

•  Kristāliskai vielai ir noteikta kušanas temperatūra, amorfai — nav.

•  Četri režģu veidi: jonu, atomu, molekulu, metāliskais.

•  Pēc cietības, kušanas temperatūras un vadītspējas var noteikt režģa veidu.

MĀJASDARBS

1.  Viela kūst 3550 °C, ļoti cieta, strāvu nevada. Kāds režģis?

2.  Viela kūst −57 °C, mīksta, nevada. Kāds režģis?

3.  Cik molekulu ir 18 g ledus (M = 18 g/mol)?

PAŠVĒRTĒJUMS — atzīmē, cik droši jūties

Protu atšķirt kristālisku un amorfu vielu   ·   Protu nosaukt režģu veidus   ·   Protu noteikt režģi pēc īpašībām   ·   Protu aprēķināt daļiņu skaitu

Nākamā stunda: uzbūve un fizikālās īpašības — temata nostiprināšana pirms PD2.