DABASZINĪBAS · 10. KLASE · FIZIKAS DAĻA

11. temats. Visuma uzbūve un pētniecība

11.5. stunda

Zvaigznes un to raksturlielumi

Kāpēc zvaigznes ir dažādās krāsās?

Temperatūra un krāsa · H–R diagramma · Zvaigžņu evolūcija

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 11. TEMATS: VISUMA UZBŪVE UN PĒTNIECĪBA

Stundas mērķis un sasniedzamais rezultāts

MĒRĶIS

Iemācīties saistīt zvaigznes krāsu ar tās virsmas temperatūru un noteikt Saules raksturlielumus Hercšprunga–Rasela diagrammā.

Stundas beigās es protu:

1

saistīt krāsu ar virsmas temperatūru;

2

raksturot zvaigžņu tipus;

3

lasīt H–R diagrammu;

4

aprēķināt zvaigznes starjaudu un enerģiju.

ATKĀRTOJUMS

3.3. stundā mācījāmies, ka spektra līnijas atkarīgas no atomiem. Tieši pēc spektra nosaka zvaigžņu sastāvu un temperatūru.

11.5. Zvaigznes un to raksturlielumi

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 11. TEMATS: VISUMA UZBŪVE UN PĒTNIECĪBA

Krāsa un temperatūra

Krāsa

Virsmas t°, K

Piemērs

Tips

Zilgana

20 000–30 000

Rigels

karsts milzis

Balta

~10 000

Sīriuss

galvenā secība

Dzeltena

~5800

Saule

galvenā secība

Oranža

~4000

Aldebarans

milzis

Sarkana

~3000

Betelgeise

sarkanais pārmilzis

KRĀSA RĀDA TEMPERATŪRU

Jo karstāka zvaigzne, jo zilāka tās gaisma; jo vēsāka — jo sarkanāka. Tas ir tas pats, ko redzam, karsējot metālu: vispirms sarkans, tad balts.

Tāpēc astronomi zvaigznes temperatūru nosaka, nemaz tur nelidojot — pietiek ar krāsu un spektru.

11.5. Zvaigznes un to raksturlielumi

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 11. TEMATS: VISUMA UZBŪVE UN PĒTNIECĪBA

Hercšprunga–Rasela diagramma

GALVENĀ SECĪBA

Josla no karstām zilām

līdz vēsām sarkanām zvaigznēm.

Tur atrodas ~90 % zvaigžņu,

arī Saule.

MILŽI UN PĀRMILŽI

Vēsi, bet ļoti spoži,

jo ir ļoti lieli.

Betelgeise, Aldebarans.

Novecojušas zvaigznes.

BALTIE PUNDURI

Karsti, bet vāji,

jo ļoti mazi.

Zvaigžņu atliekas.

Sīriusa pavadonis.

SAULES RAKSTURLIELUMI

Virsmas temperatūra ~5800 K  ·  starjauda 3,8·10²⁶ W  ·  rādiuss 6,96·10⁸ m  ·  masa 1,99·10³⁰ kg  ·  atrodas galvenās secības vidusdaļā — dzeltena punduru zvaigzne.

11.5. Zvaigznes un to raksturlielumi

UZDEVUMI

Zvaigžņu temperatūra un starjauda

Katrs jaunais solis vispirms parādās liels — pēc tam nostājas savā vietā risinājumā.

1. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Dots

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

DOTS

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Jāaprēķina

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

JĀAPRĒĶINA

E = ?  (W/m²)

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Formulas

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

Jāaprēķina:

E = ?  (W/m²)

FORMULAS

S = 4·π·r²

E = 

P

S

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

Jāaprēķina:

E = ?  (W/m²)

Formulas:

S = 4·π·r²

E = 

P

S

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  r² = 2,25·10²² m²

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

Jāaprēķina:

E = ?  (W/m²)

Formulas:

S = 4·π·r²

E = 

P

S

Aprēķins:

1)  r² = 2,25·10²² m²

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  S = 4 · 3,14 · 2,25·10²² = 2,83·10²³ m²

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

Jāaprēķina:

E = ?  (W/m²)

Formulas:

S = 4·π·r²

E = 

P

S

Aprēķins:

1)  r² = 2,25·10²² m²

2)  S = 4 · 3,14 · 2,25·10²² = 2,83·10²³ m²

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  E = 3,8·10²⁶ : 2,83·10²³ = 1343 W/m²

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

1. uzdevums no 4

Atbilde

1. uzdevums · Saules starojums uz Zemes

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W, attālums līdz Zemei 1,50·10¹¹ m.

Aprēķini starojuma blīvumu pie Zemes! (S = 4πr²)

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

r = 1,50·10¹¹ m

Jāaprēķina:

E = ?  (W/m²)

Formulas:

S = 4·π·r²

E = 

P

S

Aprēķins:

1)  r² = 2,25·10²² m²

2)  S = 4 · 3,14 · 2,25·10²² = 2,83·10²³ m²

3)  E = 3,8·10²⁶ : 2,83·10²³ = 1343 W/m²

ATBILDE

E ≈ 1,3·10³ W/m²

Tabulas vērtība ir 1360 W/m² — aprēķins sakrīt.

2. uzdevums.  Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m. Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

2. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Dots

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

DOTS

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Jāaprēķina

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

Dots:

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

JĀAPRĒĶINA

n = ?

N = ?

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Formulas

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

Dots:

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

Jāaprēķina:

n = ?

N = ?

FORMULAS

n = 

R₁

R₂

N = n³

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

Dots:

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

Jāaprēķina:

n = ?

N = ?

Formulas:

n = 

R₁

R₂

N = n³

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  n = 8,0·10¹¹ : 6,96·10⁸ = 1,15·10³

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

Dots:

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

Jāaprēķina:

n = ?

N = ?

Formulas:

n = 

R₁

R₂

N = n³

Aprēķins:

1)  n = 8,0·10¹¹ : 6,96·10⁸ = 1,15·10³

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  n ≈ 1150

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

Dots:

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

Jāaprēķina:

n = ?

N = ?

Formulas:

n = 

R₁

R₂

N = n³

Aprēķins:

1)  n = 8,0·10¹¹ : 6,96·10⁸ = 1,15·10³

2)  n ≈ 1150

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  N = 1150³ ≈ 1,5·10⁹

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

2. uzdevums no 4

Atbilde

2. uzdevums · Zvaigznes izmērs

Betelgeises rādiuss ir 8,0·10¹¹ m, Saules — 6,96·10⁸ m.

Cik reižu Betelgeise ir lielāka pēc rādiusa un pēc tilpuma?

Dots:

R₁ = 8,0·10¹¹ m

R₂ = 6,96·10⁸ m

Jāaprēķina:

n = ?

N = ?

Formulas:

n = 

R₁

R₂

N = n³

Aprēķins:

1)  n = 8,0·10¹¹ : 6,96·10⁸ = 1,15·10³

2)  n ≈ 1150

3)  N = 1150³ ≈ 1,5·10⁹

ATBILDE

n ≈ 1,2·10³ ;   N ≈ 1,5·10⁹ reižu pēc tilpuma

Ja Betelgeisi novietotu Saules vietā, tā aizsniegtos līdz Jupitera orbītai.

3. uzdevums.  Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K. Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Dots

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

DOTS

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Jāaprēķina

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

Dots:

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

JĀAPRĒĶINA

n = ?

Krāsas = ?

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Formulas

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

Dots:

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

Jāaprēķina:

n = ?

Krāsas = ?

FORMULAS

n = 

T₂

T₁

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

Dots:

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

Jāaprēķina:

n = ?

Krāsas = ?

Formulas:

n = 

T₂

T₁

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  n = 24 000 : 3000

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

Dots:

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

Jāaprēķina:

n = ?

Krāsas = ?

Formulas:

n = 

T₂

T₁

Aprēķins:

1)  n = 24 000 : 3000

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  n = 8,0

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

Dots:

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

Jāaprēķina:

n = ?

Krāsas = ?

Formulas:

n = 

T₂

T₁

Aprēķins:

1)  n = 24 000 : 3000

2)  n = 8,0

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  3000 K → sarkana ;  24 000 K → zilgana

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

3. uzdevums no 4

Atbilde

3. uzdevums · Temperatūra un krāsa

Zvaigznes A virsmas temperatūra ir 3000 K, zvaigznes B — 24 000 K.

Cik reižu B ir karstāka un kāda krāsa ir katrai?

Dots:

T₁ = 3000 K

T₂ = 24 000 K

Jāaprēķina:

n = ?

Krāsas = ?

Formulas:

n = 

T₂

T₁

Aprēķins:

1)  n = 24 000 : 3000

2)  n = 8,0

3)  3000 K → sarkana ;  24 000 K → zilgana

ATBILDE

n = 8,0 reizes ;  A sarkana, B zilgana

Zilās zvaigznes deg strauji un dzīvo īsi — tikai dažus miljonus gadu.

4. uzdevums.  Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W. Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

4. uzdevums no 4

Izlasi uzdevumu

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Dots

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

DOTS

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Jāaprēķina

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

JĀAPRĒĶINA

E = ?

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Formulas

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

E = ?

FORMULAS

E = P · t

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 1. solis

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

E = ?

Formulas:

E = P · t

APRĒĶINS · 1. SOLIS

1)  E = 3,8·10²⁶ · 3,15·10⁷

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 2. solis

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

E = ?

Formulas:

E = P · t

Aprēķins:

1)  E = 3,8·10²⁶ · 3,15·10⁷

APRĒĶINS · 2. SOLIS

2)  E = 12,0·10³³

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Aprēķins · 3. solis

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

E = ?

Formulas:

E = P · t

Aprēķins:

1)  E = 3,8·10²⁶ · 3,15·10⁷

2)  E = 12,0·10³³

APRĒĶINS · 3. SOLIS

3)  E = 1,2·10³⁴ J

Šis bija pēdējais uzdevums.

4. uzdevums no 4

Atbilde

4. uzdevums · Saules enerģija gadā

Saules starjauda ir 3,8·10²⁶ W.

Cik enerģijas Saule izstaro vienā gadā (3,15·10⁷ s)?

Dots:

P = 3,8·10²⁶ W

t = 3,15·10⁷ s

Jāaprēķina:

E = ?

Formulas:

E = P · t

Aprēķins:

1)  E = 3,8·10²⁶ · 3,15·10⁷

2)  E = 12,0·10³³

3)  E = 1,2·10³⁴ J

ATBILDE

E ≈ 1,2·10³⁴ J

Šo enerģiju rada kodolsintēze Saules kodolā (3.4. stunda).

Šis bija pēdējais uzdevums.

DABASZINĪBAS · 10. KLASE · 11. TEMATS: VISUMA UZBŪVE UN PĒTNIECĪBA

Kopsavilkums un mājasdarbs

ŠODIEN IEMĀCĪJĀMIES

•  Zvaigznes krāsa rāda tās virsmas temperatūru: zila — karsta, sarkana — vēsa.

•  H–R diagrammā ~90 % zvaigžņu ir galvenajā secībā, arī Saule.

•  Milži ir vēsi, bet spoži; baltie punduri — karsti, bet vāji.

•  Saules starjauda 3,8·10²⁶ W, virsmas temperatūra ~5800 K.

MĀJASDARBS

1.  P = 3,8·10²⁶ W, r = 7,8·10¹¹ m (Jupiters). Aprēķini starojuma blīvumu.

2.  R₁ = 1,4·10⁹ m, R₂ = 6,96·10⁸ m. Cik reižu atšķiras tilpumi?

3.  Nosauc trīs zvaigznes un to krāsu un temperatūru.

PAŠVĒRTĒJUMS — atzīmē, cik droši jūties

Protu saistīt krāsu ar temperatūru   ·   Protu lasīt H–R diagrammu   ·   Protu aprēķināt starojuma blīvumu   ·   Protu raksturot Sauli

Nākamā stunda: galaktikas un Visuma struktūra.